Fakti par skolu
- Detaļas
- Kategorija: Mīti un patiesība
- Mūsu skola ir saņēmusi četras "Dzintara liepiņas" balvas
- Ir dzirdēts, ka mūsu skolēniem bija iespēja tikties un sarunāties ar Berlīnes mūra sabrukšanas aculieciniekiem. Tā tika atzīmēta notikuma 30.gadadiena.
- Spoki mēdz būt dažādi. Pie mums skolā ir Baltā dāma.
- Skolai ir sava vēsture grāmata.
- Zem skolas ir divas laika kapsulas.
- Mūsu skola ir lielākā Liepājā.
- 50. gadu sākumā skolas ēdnīcas darbinieces Lieldienās bija uz grāpjiem salikušas dzeltenus cālīšus. Tas izskatījās ļoti skaisti, bet pēc neilga laika tos lika noņemt, jo tajā laikā Lieldienas nedrīkstēja svinēt.
- Kādreiz skolā bija trusīši, kurus bija jābaro un jākopj arī pa vasaru.
- 1988.gadā Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskola bija pirmā Liepājā, kura pirmo reizi atmodas laikā pacēla sarkanbaltsarkano karogu virs skolas.
- Kad skolas direktore bija Milda Ķemere, meitenes ap rokām apsēja sarkanbaltsarkanas prievītes. Meitenes tika izsauktas pie direktores un saņēma rājienu, jo tajā laikā nedrīkstēja tādas nēsāt.
- Kādreiz skolas ēdamzālē bija jādežurē: jāsakāro šķīvji uz galda, jānovāc. Visu dienu dežuranti bija atbrīvoti no stundām.
- Mūsu skolas ēkā Otrā pasaules kara laikā bija kara hospitālis.
- Pirmais skolas direktors bija Jēkabs Zemītis.
- 2005. gada 9. decembrī ielika pamatakmeni skolas jaunās piebūves celtniecībai.
- 2006.gada 1. septembrī tika atklāta jaunā skolas piebūve.
- Mūsu skola ir vienīgā Liepājā ar pastiprinātu vācu valodas apgūšanu.
- Mūsu skola ir draudzējusies ar Igaunijas pilsētas Rēpinas vidusskolu.
- 2001. gadā pie mums viesojās skolēni no Hannoveres. Viņi piedalījās stundās un arī citās aktivitātēs: peldējuši, Jūrmalciemā ēduši kūpinātas zivis u.c.
- 2002. gadā mūsu skolēni pirmo reizi devās uz Hannoveri.
- Kādreiz starpbrīžos ārdurvis tika aizslēgtas.
- Rudeņos skolēni un skolotāji brauca kartupeļu un biešu talkās. Tur tad notika visādi pārsteigumi!!!
- Skolā bija skaisti iekopts dārzs, kurā arī skolēniem bija jāstrādā.
- Skolēni regulāri piedalās jauniešu nometnēs Marientālē.
- Skolā ir ciemojušies poļi, zviedri, čehi, turki, itāļi, spāņi, dāņi, poļi un daudzi citi. Un būs vēl!
- Vienu brīdi skolas darbs norisinājās 5 dažādās ēkās.
- Latvijā ir tikai 2 skolas, kuru nosaukumos ir iekļauts draudzīgā aicinājuma vārds.
- Bija laiks, kad skolēni mācījās 2 maiņās.
- Agrāk skolā darbojās vācu teātris.
- Agrāk skolēniem bija jāmācās arī sestdienās.
- Mūsu skola bija pirmā, kas gāja Lāčplēša dienai veltītajā lāpu gājienā. Pēc tam šo tradīciju pārņēma pilsēta.
- Pabeidzot pamatskolu (vācu laiki) bija tāds darbiņš, ko varēja salīdzināt ar DSD, kuru uzrakstot bez kļūdām varēja braukt uz Vāciju ekskursijā. Skolotāja bija piegājusi pie manas vecmāmiņas un teica, ka viņas darbs ir bez kļūdām. Bet viņas klasē mācījās policistu priekšnieku meita un priekšroka bija jādod viņai. Vecmāmiņa par to ļoti bēdājās, jo viņa ļoti labi zināja vācu valodu.
- Skolas koris ir sniedzis koncertus Čehijā, Horvātijā, vācijā, Norvēģijā, Slovākijā, somijā u.c. Eiropas valstīs.
- Cik garderobes tagad ir skolā? Kur vēl kādreiz ir bijušas garderobes?
- Divas mūsu skolas skolnieces 2019. gada martā brauks uz Briseli, lai iepazītos ar Eiropas Parlamenta darbu. Viņas tur uzaicināja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
„Dzintara liepiņa” ir tradicionāla balva, to iedibināja Liepājas Izglītības pārvalde 2012. gadā ar mērķi veicināt pilsētas skolu konkurētspēju un izcilus skolēnu mācību sasniegumus pilsētas, Kurzemes reģiona un valsts mērogā.
Mūsu skola šo balvu ir saņēmusi jau ceturto reizi!
Mūsu, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolai, šogad šo balvu piešķīra par sasniegumiem Kurzemes reģiona mācību priekšmetu olimpiādēs, skolēnu pētnieciskajos lasījumos un valsts mēroga konkursos.
Skolotāja Linda Eniņa un skolotāja Gita Zommere kopā ar skolēniem 6.novembrī piedalījās RVVĢ organizētajā konferencē, atzīmējot Berlīnes mūra krišanas gadadienu
Iestājas vakars, paliek tumšs, paliek baisi… dzirdami tik klusi, neuzkrītoši un viegli soļi. Tad uz pāris sekundēm parādās viņa - tā īsti nevar saskatīt, bet kleitas audumu svīkstoņa pa grīdu gan dzirdama. Viņa ir mierīga, neizrāda nekādus draudus.
Vēlāk mēs atceramies, ka kamerās taču varam paskatīties… Varbūt kaut ko redzēsim? Ieslēdzam… sajūtas nav tās labākas, atrodam datorā laiku, kad redzējām Balto dāmu… Ai! Ir redzama ēna… tā gan mums neliekas tik jauka… Tā ir draudoša un baisa…
Nu, kā? Vai nobijāties?
Vēlāk mēs atceramies, ka kamerās taču varam paskatīties… Varbūt kaut ko redzēsim? Ieslēdzam… sajūtas nav tās labākas, atrodam datorā laiku, kad redzējām Balto dāmu… Ai! Ir redzama ēna… tā gan mums neliekas tik jauka… Tā ir draudoša un baisa…
Nu, kā? Vai nobijāties?
Tiešām! Vēstures grāmatas sastādīšanā piedalījās skolas direktore Inta Korņējeva(Seržante), pensionētā skolotāja Silvija Segliņa, bijusī vēstures skolotāja Anita Gintere, informātikas skolotājs Artūrs Ausējs,bijusī latviešu valodas skolotāja Marina Šķilvalte un Līga Dabare. Grāmata tika izdota skolas 70 gadu priekšvakarā – 2008.gadā.
Zem skolas ir divas laika kapsulas.
Mūsu skola ir lielākā Liepājā.
Padomju laikā nedrīkstēja svinēt ne Ziemassvētkus, ne Lieldienas, bet īsti latviešu to tomēr darīja, nerunājot par to skaļi.
Kopa gan trusīšus, gan ravēja dobes. Vienu nedēļu vasarā obligāti strādāja visi skolēni skolas dārzā. Un tas taču bija jautri un vajadzīgi!
1988.gadā Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskola bija pirmā Liepājā, kura pirmo reizi atmodas laikā pacēla sarkanbaltsarkano karogu virs skolas.
Patiesība. Padomju laiks, skarbs laiks. Dziedājām Krievijas himnu un parādē gājām zem Krievijas karoga.
Patiesība. Tie tik bija laiki! Skolēni - dežuranti ēda, cik vien varēja dabūt iekšā! Tusiņš uz nebēdu! Bet daudz ko arī iemācījās. Bet galvenais – varēja neiet uz stundām!!
Mūsu skolas ēkā Otrā pasaules kara laikā bija kara hospitālis.
Taisnība. Jēkabs Zemītis bija skolas pārzinis, kurš vadīja skolu no 1938 – 1940/41.m.g., 1941. – 1943.g..
Svinīgā pasākumā 2005.gada 9.februārī, piedaloties Liepājas pašvaldības izpilddirektoram Edgaram Rātam un vietniecei Silvai Goldei, tika ielikta pamatakmens Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas jaunajai piebūvei.
Jā, skolā 1.septembrī mācības uzsāka četras 1.klases un divas trešās klases.
Mūsu skola ir vienīgā Liepājā ar pastiprinātu vācu valodas apgūšanu.
1968. gadā vācu valodas skolotājas Drēzdenē ( skolotāju kursos )iepazinās Igaunijas Rjapinas vidusskolas mācību daļas vadītāju. Sākumā notika tikai sarakste, pēc tam 1969. gadā 9.klases skolēni sāka viens pie otra braukt ciemos, bet pēc tam arī skolotāji ciemojās viens pie otra līdz 1987.gadam.
2001. gadā pie mums viesojās skolēni no Hannoveres. Viņi piedalījās stundās un arī citās aktivitātēs: peldējuši, Jūrmalciemā ēduši kūpinātas zivis u.c.
2002. gadā mūsu skolēni pirmo reizi devās uz Hannoveri.
Tā bija, bet tikai neilgu laiku. Tas bija drošības dēļ. Tagad pie mums tas notiek citādāk. Mums ir ieejas magnētiskās kartes!
Septembra mēneša neatņemama sastāvdaļas bija kartupeļu un biešu talkas! Kolhoza autobuss atbrauca pakaļ un aizveda, bet vakarā – atveda atpakaļ. Kaut ko un kaut kā jau skolēni pastrādāja, bet galvenais viņiem bija jautrība un kopā būšana.
Skolēni strādāja gan! Talkas dienās, un arī vasarā . Bet dabas zinības stundās varēja iet stādīt, laistīt un pētīt dažādus augus un dārzeņus.
Skolēni regulāri piedalās jauniešu nometnēs Marientālē.
Tas jau vēl nav viss! Kas to var saskaitīt – korejieši, angļi, vācieši, somi, norvēģi…
No 2004.gada līdz 2006.gadam skolēni mācījās 5 ēkās: Raiņa ielā3 un 5 (divas ēkas), Brīvības ielā 35 , Tirgus ielā 12 un Rīgas ielā 50.
Latvijā ir Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija un Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskola.
Taisnība. Līdz skolas paplašināšanai, skolēni mācījās divās maiņās, līdz pat plkst.19.00.
Līdz pat 2008.gadam skolā darbojās vācu teātris. Tika iestudētas dažādas lugas: Čehovs “Bildinājums”,L.Tomasa “Lotiņas dzimšanas diena’’,Ā.Alunāna “Pašu audzināts” u.c.
Taisnība! Tā arī bija!
Līdz ar atmodas laiku, vidusskolas skolēni sāka iet lāpu gājienā. Tagad to dara arī pamatskolas skolēni un pat sākumskolas skolēni kopā ar skolotājiem, vecākiem brāļiem un māsām.
Tā tas varēja notikt tik Padomju laikā, kad vara noteica visu. Tagad noteicošais ir skolēns un viņa sekmes, nevis vecāks.
Skolā ir četri kori. No 2004.gada līdz 2015. gadam pamatskolas un vidusskolas kori pavasarī regulāri devās uz kādu no Eiropas valstīm. Citreiz dziedāt, citreiz vienkārši atpūsties. Vēl 2017.gada martā pamatskolas meiteņu koris bija Čehijā. Braucieni vairs nav
Jā, tagad skolā ir 4 vietās-trīs mazākas jaunajā ēkā, bet pamatēkā liela un jauna(ēdamzāles vietā). Bet kādreiz bija, ejot uz muzeju un zemu, zemu, zemu... pagrabā.
       
|
Jā , 9.klases skolniece Annija Jansone un 10.klases skolniece Elīna Nīmane martā ciemosies pie Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles Briselē, lai iepazītos ar viņa darbu.
